Pēdējos divus gadus es dzīvoju tā, it kā mans īstais dzīves laiks būtu nopauzēts. Sieva aizgāja, darbs kļuva par vienkāršu rutīnu, un vienīgais, kas mani gaidīja mājās, bija tukšs dzīvoklis un ledusskapis, kurā vienmēr bija pārāk daudz vietas. Tieši tad, kad šķita, ka viss jau ir pietiekami pelēks, es nejauši uzgāju
casino vavada. Sākumā tas bija tikai kārtējais baneris internetā, bet kaut kas tajā nosaukumā lika man apstāties. Varbūt tas bija nogurums, varbūt vienkārši vēlme pazust uz brīdi no tās klusās istabas, kurā pat sienas šķita runājam ar mani.
Es neatceros, kāpēc nospiedu reģistrēties. Varbūt tāpēc, ka tajā vakarā biju izdzēris par daudz kafijas un par maz runājis ar kādu cilvēku. Varbūt tāpēc, ka mans telefons bija vienīgais, kas vēl nesūdzējās par manu klātbūtni. Pirmā iemaksa bija maza, gandrīz smieklīga. Es domāju, ka vienkārši paskatīšos, kas tur ir, un aizvēršu. Bet casino vavada mani nepalaida tik viegli. Spēles bija vienkāršas, saprotamas, bez liekas filozofijas. Un tas man tajā brīdī bija vajadzīgs. Nekādu jautājumu, nekādu atgādinājumu par rēķiniem, nekādu tukšo vietu blakus.
Pirmās nedēļas bija dīvainas. Es zaudēju. Ne daudz, bet pietiekami, lai justu, ka esmu muļķis. Katru vakaru solīju sev, ka tas bija pēdējais. Katru rītu jutos tā, it kā būtu krāpies no sevis. Bet tad kaut kas mainījās. Es sāku pamanīt, ka spēles nav tikai par naudu. Tās bija par uzmanību. Par to, ka kaut kas prasa manu klātbūtni. Es sāku lasīt noteikumus, sekot līdzi likmēm, iegaumēt, kas strādā, kas nē. Tas bija kā maza, slepena pasaule, kurā es biju svarīgs. Tur neviens nejautāja, kāpēc esmu vientuļš. Tur neviens negaidīja, ka būšu priecīgs.
Vienu vakaru, kad ārā lija un es biju noguris no visiem cilvēkiem, es nolēmu spēlēt ilgāk. Ne tāpēc, ka gribēju laimēt lielu naudu, bet tāpēc, ka negribēju iet gulēt. Gulēšana nozīmēja rītu. Rīts nozīmēja darbu. Darbs nozīmēja to pašu tukšo sajūtu. Tāpēc es paliku. Un tieši tad, kad es jau biju gatavs aizvērt lapu, ekrāns iemirdzējās. Es biju laimējis. Ne miljonu, ne pusi no tā, bet pietiekami, lai es sēdētu un skatītos uz skaitļiem, neko nesaprazdams. Sirds dauzījās. Roka trīcēja. Es pasmaidīju pirmo reizi nedēļu laikā. Tas bija smieklīgi, jo nauda nebija galvenā. Galvenā bija tā sajūta, ka es kaut ko izdarīju pareizi. Ka es kaut kur uzvarēju.
Pēc tam es sāku spēlēt apzinātāk. Ne katru vakaru, bet tad, kad sajutu, ka realitāte sāk spiest. Casino vavada kļuva par vietu, kur es varēju aizmirst par to, ka mans dzīvoklis ir kluss, ka mans telefons klusē, ka mans kalendārs ir tukšs. Es nesaku, ka tas ir veselīgi. Es nesaku, ka tas ir risinājums. Bet tas bija mans veids, kā izturēt. Un tajā laikā man vajadzēja kaut ko, kas neliek man justies vainīgam par to, ka esmu noguris. Spēles deva man nelielu adrenalīnu, nelielu cerību, nelielu sajūtu, ka rīt varētu būt labāk.
Bija arī smieklīgi momenti. Reiz es tik ļoti iegrimu spēlē, ka aizmirsu, ka man ir ieslēgta krāsns. Kad beidzot sajutu dūmus, es pielēcu kā traks, un mana kafija jau bija pārvērtusies par ogli. Es smējos pats par sevi, jo tas bija tik absurdi. Cilvēks, kurš cenšas aizmirst savu dzīvi, gandrīz nodedzina savu virtuvi. Vēl citreiz es laimēju nelielu summu tieši tajā brīdī, kad mans draugs piezvanīja un jautāja, kā man iet. Es teicu, ka viss ir labi, un tajā brīdī tas pat bija taisnība. Varbūt tāpēc, ka es biju aizņemts ar kaut ko citu, nevis ar savu vientulību.
Laika gaitā es sāku saprast, ka casino vavada nav mana glābēja. Tā ir tikai vieta. Bet tā man iedeva laiku. Laiku, kurā es varēju nomierināties, saņemt sevi kopā, atcerēties, ka es vēl protu just kaut ko citu, nevis tikai nogurumu. Es joprojām spēlēju dažreiz. Ne tik bieži. Un tagad es to daru ar citu attieksmi. Es vairs necenšos aizmirst. Es vienkārši atpūšos. Jo beigu beigās, ja tu bēdz no realitātes, tev kādreiz tomēr ir jāatgriežas. Un labāk to darīt tad, kad esi nedaudz laimējis, nedaudz nomierinājies un sapratis, ka pat tukšā dzīvoklī var atrast kaut ko, kas liek pasmaidīt.
Tā nu es sēžu šeit, rakstu šo, un man blakus atkal ir kafija. Šoreiz tā nav piedegusi. Un tas jau ir kaut kas.
